Zuccarello

Kad iedomājos par ceļošanu un ceļojumiem, kuros esmu bijusi, secinu, ka man vienmēr ir labāk patikušas ļaužu nepārpildītas vietas, jo tad varu tās izbaudīt no papēžiem līdz pirkstu galiņiem, saklausīt un arī pagaršot!

Tāpat kā ņoki (itāļu valodā gnocchi) ir garšīgāki, ja sajūti to konsistenci gatavojot, un tomātu mērce gardāka, ja dzirdi kā tā skan, čaukstoši metot burbulīšus pannā..

Īpaši laimes sajūtu rada tie brīži,  kad varu iziet kādu pastaigas gabaliņu ar plikām kājām!!! Screenshot_20200303_124519To visu vienkopus var izbaudīt arī visi tie, kuri izvēlas manis organizētās brīvdienas tepat pie manis, Ligūrijas rietumos! Bet tagad par  skaisto pilsētiņu, kura man vienmēr asociējas ar ķirbjiem, jo vārds Zucca tulkojumā no Itāļu valodas, nozīmē ķirbis.

No Albengas Pjemontas virzienā, ved līkumots ceļš, kas, izrādās, esot bijis viens no noslogotākajiem ceļiem viduslaikos. To esot šķērsojuši dažādi ceļinieki, tirgotāji un pat karavīru kolonnas ziemeļu virzienā.Screenshot_20200303_124132

Vērojot mākoņus un kalnu virsotnes pamanu, ka vienā kalna vai pakalna virsotnē atrodas pilsdrupas – Clavessana pils, IMG_20200228_160418bet braucot tālāk, skatam parādās arī pats Zuccarello ciemats, kas  esot  dibināts 1248. gadā,  noslēdzot vienošanos starp ielejas iedzīvotājiem un Clavessana pils īpašnieku, kurš apņemas aizsargāt iedzīvotājus pret iebrucējiem apmaiņā pret ciemata izveidošanu, turklāt uzceļot to gada laikā,  no 1248. gada Ziemassvētkiem līdz 1249. gada Ziemassvētkiem. Screenshot_20200303_124233Mani puiši man izstāsta, ka ikvienam, kurš gada laikā nedeklarēs sevi kā Zuccarello iedzīvotāju,  esot draudējusi padzīšana no šīs pilsētas, uzliekot naudas sodu – 60 naudas vienības vecajiem,  40 naudas vienības pieaugušajiem un 20 naudas vienības nepilngadīgajiem.

Lai arī ciemats ir piedzīvojis daudzus uzbrukumus un pat cīņas arī pašā centrā, tas ir saglabājis savu pilsētas struktūru. Te var iztēloties, kā notikusi to laiku dzīve , tirgotāji, kas rosījušies, visas centrālās ielas garumā, piedāvājot savas preces… šaurajās ieliņās piesieti zirgi, kas veldzējas ēnā pēc gariem ceļiem, un izvietotas dažādas darbnīcas. Visus šī ciemata akmens stāstus vēl neesmu iepazinusi, bet vērīgie pamanīs vienu kolonnas stabu, kas ir savādāks kā pārējie. Tā  ir melnā  kolonna, pie kuras tikuši sodīti nogrēkojušies.

Novirzoties pa noslēpumainajām, šaurajām ieliņām, mēs kā parasti paspējam uzspēlēt paslēpes, un Andrea dots uzdevums atrast akmens ceļu, kas ved augšup līdz pat pilsdrupām!

Tikai pāris stundas svaiga gaisa, bet tik daudz skaistas un jaukas emocijas! Vēl tik daudz ko stāstīt gan par  Zuccarello laupītāju, gan brīnišķīgo Ilariju!

Ceru, ka uz mirkli izbaudījāt gabaliņu manas Itālijas un uz tikšanos!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s