Albenga ir neliela Ligūrijas pilsētiņa jūras krastā, tieši pretī bruņurupuča formas saliņai L’isola Gallinara,

un arī viena no tām pilsētiņām, kur labprāt dodamies tajos brīžos, kad rodas vēlme izvairīties no pilsētas kņadas! Tas nemaz nenozīmē, ka tā ir tukša, vienkārši, pastaigājoties pa mazajām, šaurajām ieliņām, es izbaudu tādu kā ceļojumu, kurā var līkumot no pagātnes uz tagadni un atpakaļ!
Viens no maniem mīļākajiem skatiem kas paveras, ierodoties vecpilsētā, ir pilsētas laukumā izveidotie trīs torņi

(no kuriem viens ir Katedrāles zvanu tornis), šī trijotne itkā simbolizējot seno laiku garīgās un laicīgās varas vienotību.

Interesanti, ka Albenga tiek dēvēta par 100 torņu pilsētu, proti, izpētot dažādu faktus, uzzināju, ka tas tiešām tā ir bijis, bet daudzi no torņiem esot sabrukuši zemestrīču laikā vai tikuši iznīcināti, citi tika pārveidoti par terasēm vai iekļauti jaunās ēkās. Mūsdienās ir redzami tikai 12 no tiem, – diemžēl, tajos nevar uzkāpt. Visi pilsētas torņi tika celti aizsardzības nolūkos, lai tādā veidā ātrāk pamanītu pretinieku un pasargātu pilsētu no tiem. Man stāstīja, ka augstāko torni tajos laikos esot uzbūvējis pilsētas bagātākais cilvēks.

Tālāk pilsētu caurvij šauras tumšas ieliņas, krāsaini laukumiņi, pa laikam var sajust pamatīgajos mūros sakrājušos mitruma smaržu, bet tad to visu prom aizdzen tik aromātiskais pesto, kuru visbiežāk pasniedz kopā ar Ligūrijai tipiskā veidā pagatavoto pasta trofie, kas vārīta ar kartupeļiem un zaļajām pupiņām…. līdz esmu izmetusi nelielu līkumiņu un nonāku atpakaļ līdz

Albengas katedrālei (Cattedrale San Michele Arcangelo, kuras celtniecība esot noritējusi ap 4 g. beigām -5 gs.

Uz drīzu tikšanos!