Šo recepti es uzzināju, kādā 5gadnieces jubilejā, no vienas Itāļu vecmāmiņas (5 gadnieces vecvecmāminas). Itālijā dzīvojot, neatceros nevienu pasākumu, kas būtu izpalicis, pieminot kādus ēdienus (parasti sāk apmainīties pieredzē ar ģimeņu iecienītiem restorāniņiem, kas piedāvā tīrus, autentiskus un “nesabojātus” ēdienus, un protams neizpaliek arī vecmāmiņu, mammu, sievu, vīru utt slavēšana kāda ēdiena pagatavošanā! Man, protams, runāšana par ēdienu ir mana ikdiena, un to daru ar lielāko prieku! Un, kad iepazīstos ar jauniem cilvēkiem un pastāstu par savu aizraušanos un nodarbošanos, tā man sāk stāstīt dažādus interesantus stāstus par Itālijas ēdieniem un tradīcijām! Tajā pēcpusdienā man bija lieliska iespēja uzzināt un saprast, kādēļ man neizdodas pagatavot manuprāt Ligūrijas ēdienkartes simbolu, ēdienu, kas mani pārsteidza savā vienkāršībā un lika aizdomāties par to, ka Itālijas ēdienu kultūra ir tik bagāta tādēļ, ka viņi ciena katru ēdiena sastāvdaļu! Vai tas būtu kartupelis, vai savvaļas zālīte, itāļi lepojas ar šo savā zemē audzēto produktu, un pasniedz tos restorānos! Un cilvēkiem garšo, jo tajos brīžos viņi ar savu garšu kārpiņu palīdzību, aizceļo atpakaļ laikā – kādā no saviem jaukākajiem brīžiem bērnībā.

Panisa ir pankūku mīklai lidzīga turku zirņu miltu  masa, ko ilgi jāvāra (atšķirībā no Farinata, kuru cep cepeškrāsnī). Un tad, atdzesēta, tās konsistence kļūst līdzīga Tofu sieram, un to pēctam var apcept vai izmantot dažādos salātos tāpat (citos ierakstos padalīšos arī ar receptēm), bet te dažas, internetā atrastas bildes piemēram

Atzīšos, ka vairākas reizes šis eksperiments man beidzās bēdīgi – tas bija jāizmet… jo visu laiku  “rāva pie katliņa dibena”, līdz ar ko masa sagāja kunkuļos. … visu pierakstīju, kā iepazītā, uz pusi vecākā par mani, vecmāmiņa man stāstīja… vairākas reizes izmēğināju un …nekā… Nu beidzot izdevās! Vaina katlā!!! katlam noteikti jābūt ar biezu apakšu!!!!

Nepieciešamās sastāvdaļas:

1litrs ūdens, šķipsniņa sāls, 250-300g turku zirņu milti, olīveļļa veidnes iesmērēšanai.

Pagatavošanas process:

Lielā bļodā leju ūdeni, pieberu palielu šķipsnu sāli un maisot, beru iekšā miltus (tāpat kā gatavojot plāno pankūku mīklu). Vēl visu sablenderēju, lai būtu droša, ka mīklā nav kunkulīši. Tad atstāju “atpūsties”mīklu uz 15 minūtēm, pēctam ar putojamo karoti nosmeļu putiņas, uzlieku vāku un atstāju tā mīklu uz 5-6 stundām (es parasti iejaucu no rīta, lai vakarā varētu gatavot, un nākamajā rītā tā būtu labi atdzisusi un gatava lietošanai. Tā pagatavota ledusskapī var uzglabāties līdz 3 dienām).

Kad mīkla ir labi “atpūtināta”, leju visu katlā ar “BIEZU dibenu”, un vāru uz vismazākās uzguntiņas stundu!!! nepārtraukti maisot. Ir ilgi, protams, bet toties cik daudz labu domu un mīlestības varat tur “ievārīt”iekšā!!! Un tad to putriņu lej traukā, kas pirms tam iesmērēts ar olīveļļu (lai būtu viegli izņemt un sagriezt gabaliņos, kad būs atdzisis) un ļauj atdzist!(šajās miglainajās bildēs apmēram var redzēt pagatavošanas procesu:) )

Šī ir bāzes recepte Panisai, bet par to, kā to iekļaut citos ēdienos, stāstīšu jums citos ierakstos!