Draugu vidū to esam nosaukuši par Bruņurupuča salu , taču īstais nosaukums ir Gallinara un tas esot cēlies nevis no bruņurupucim līdzīgās formas, bet gan no tā, ka uz salas senos laikos esot dzīvojušas savvaļas vistas! Vislabāk salu var apskatīt no augšas, ejot pa Seno Romiešu ceļu, kas ir iekļauts vienā no maniem jaunajiem ekskursiju maršrutiem. Tas ved no Albengas līdz Alassio.(Foto: Anda Ruska) Bet karstā vasarā, kad vēlamies laisku atpūtu un aizmukt no ikdienas pludmales trokšņa, braucam ar vienkāršu zvejnieku laiviņu piknikot tieši apkārt Gallināra saliņai! Un lūk, daži fakti par šo mazo saliņu!

Galināra saliņa teorētiski tiek uzskatīta par Alassio jūras simbolu, taču administratīvi pieder Albengai, un tā atrodas pretī mūsu mīļākajam šīs apkārtnes restorāniņam. Arī man šķiet, ka tā visskaistāk izskatās tieši no Alassio skata punkta! Skaistās bruņurupuča formas saliņas platība ir 11 ha, maksimālais augstums – 87 metri, un tā atrodas aptuveni 1,5 km attālumā no krasta, un kopš 1988. gada tā ir aizsargājama teritorija un dabas rezervāts.

Uz Galināra saliņas atrodas viena ēka un 1586 gadā celts tornis, un tur esot atrastas sena klostera paliekas. Leģendas vēsta, ka sala ir kalpojusi kā patvēruma vieta dažādiem bīskapiem. Viens no tiem savu patvērumu esot atradis Galināra salas alā, kas vērsta uz atklāto jūru. Vēlāk ap 1162 gadu uz salas esot izveidots klosteris, kuru no X – XII gs. to apsaimniekojuši Benediktu mūki. Salai tad bijuši vairāki īpašnieki – gan no Ligūrijas, gan Francijas, gan Spānijas.

XVI  gadsimtā Galināra sala nonāca Albengas diecēzijas īpašumā, un 1866. gadā to iegādājās tuvējās Impērijas ostas Porto Mourizio baņķieris Leonardo Gastaldi, un pasludināja sevi par „salas kungu”. 1905. gadā par īpašnieku kļuva Micchele Riccardi, kurš uzcēla nelielu, San Martino veltītu neoromānisku baznīcu.

Romiešu laikmeta rakstnieki Terrenzio Varrone un Lucio Columella savos rakstos esot pieminējuši Galināra saliņu, rakstot, ka tajā visu gadu dzīvo uzraugs un savvaļas vistas, un tā  esot viena no lielākajām Albatrosu ligzdošanas vietām Ligūrijas jūrā.

Informācijas avots: Maurizio Ternavasio “Alassio mito intramontabile” 2018.

Ja arī Tev, esot Alassio tuvumā ir vēlme baudīt šādu pikniku vai pastaigu pa kalnaino taku, kur apskatāmi gan vēsturiski objekti, gan dažādi savvaļas augi, raksti man uz epastu tastyitali@gmail.com!