Man šķiet, ka katram gadalaikam un notikumam Itālijā var piedēvēt savu smaržu, un pat ar aizvērtām acīm var saprast, kāda notikuma tuvošanās tiek gaidīta pilsētā!!! Es vairs īsti neatceros, vai tā bija, kad dzīvoju Milānā, bet Ligūrijā, kuras lielākā privilēģija ir jūras un kalnu gaiss, to visu var sajust ik uz soļa!
Šajā reizē man it visur seko “chiacchere” smaržas!
Tie ir karnevāla laikam raksturīgi saldumi (kautkas līdzīgs kā mūsu- bērnības žagariņi).
Karnevāls ir saistīts ar kristīgo reliģiju un tiek svinēts nedēļā, kas ir tieši pirms lielā 40 dienu gavēņa uzsākšanas pirms Lieldienām. Pats vārds “Carnevale” – nozīmē atteikšanos no gaļas, tāpēc Karnevāla laikā ir atļauts ēst pēc vēlēšanās un, galvenais, ka, valkājot masku, drīkst neievērot daudzus noteikumus!
Mūsdienās Itālijā Karnevāls ir galvenokārt kā bērnu svētki (šīs divas un titulbilde, kā arī daudzas citas skaistas varat apskatīt https://www.facebook.com/JolantaFreimaneScottiPhotography),
taču senos laikos tās bija izteiktas pieaugušo svinības, kuru galvenais noteikums bija pārkāpt noteikumus un darīt visu, kas parasti tika aizliegts gada laikā. Tā arī esot radusies maskēšanās tradīcija, lai nevarētu atpazīt tos, kas pārkāpj noteikumus.
Karnevāla tipiskie ēdieni ir saldumi, un, kā jau sāku šajā rakstā, viens no populārākajiem ir “Chiacchere” (tulkojmā no Itāļu valodas – klačas) un “Bugie” (tulkojumā no itāļu valodas – “meli”), tie ir mūsu “žagariņiem”līdzīgi mīklas izstrādājumi, kas vārīti eļļā un pārkaisīti ar pūdercukuru, kā klasiskās Chiacchere (izrunā “Kjakkere”), bet, piemēram Bugie (izrunā “budžije”), vēl papildus ir kāds ievārījuma vai šokolādes pildījums.
Mūsdienās bērnu galvenās maskas ir dažādu multfilmu varoņi, bet vissenākās un populārākās maskas Itālijā ir no Bergamo nākusī Arlekino maska un Neapoles “Pulcinella”.
Abas šīs maskas simbolizē atriebību, kur viltīgi kalpi, vienmēr ir gatavi izjokot savus kungus.
Neskatoties uz to, ka karnevāls notiek ziemā, tie galvenokārt tiek svinēti ārā. Maskās tērpušies bērni un pieauguši dodas vērot karnevālu parādes, kur var vērot vagoniņus, kas izgreznoti karnevāla noskaņās, un tos pavada dažādās maskās tērpti cilvēki.
Pasaulē Itālijas karnevāls ir vairāk pazīstams ar Venēcijas karnevālu, kas ir īpaši skaists ar izsmalcinātām maskām un tērpiem.
Itālijā saka, ka Karnevālā vis kas var atgadīties, un ikviens var tikt izjokots, tādēļ labāk būt uzmanīgiem šai laikā 🙂
Piemēram, pilsetiņā Ivrea, kas atrodas Turīnas provincē, katru gadu karnevāla laikā ir iespējams vērot apelsīnu kaujas. Katru gadu uz šo pilsētu tiek nogādāti vairāk kā 250000 kg apelsīnu, un dažādas komandas cīnās savā starpā :).
Lai labāk izbaudītu karnevāla noskaņas, iesaku arī jums uzrīkot kādu “klačiņu” pēcpusdienu un apvienot to ar masku ballīti! Chiacchere jeb klačiņas tradicionāli tiek vārītas eļļā, bet mēs esam iecienījuši tās pagatavot šādi:
no sākuma sagatavo mīklu: bļodiņā iesit 1 olu, pievieno 1 ēd.k. cukuru, 1 ēd.k. baltvīnu, 1 ēd.k. saulespuķu eļļu, pierīvē citrona miziņu, visu samaisa ar putojamo slotiņu un lēnā garā sāk sijāt iekšā 140 gr. miltus. Kad mīkla paliek tik bieza, ka vairs nevar maisīt ar putjamo slotiņu, to sāk mīcīt līdzīgi kā picas vai pīrāgu mīklu, līdz visi milti ir iemīcīti. Mīca apmēram 5 minūtes, līdz mīkla ir ieguvusi elastīgu un viendabīgu konsistenci. Pēctam mīklu izrullē plāni, sagriež ar robainu mīklas rullīti, kārtoju uz cepamplāts, kas izklāta ar cepampapīru un cepu 10 minūtes krāsnī, kas uzkarsēta uz 200 grādiem. Izņemu, padzesēju un pārkaisu ar pūdercukuru!
Lai labi garšo, un uz tikšanos nākamajā stāstiņā!