Tuvojoties 14 februārim, vēlējos jums pastāstīt par savu iemīļoto pilsētiņu, Alassio, jo arī tai ir savs stāsts par godu diviem slepeniem mīlniekiem, tādēļ dodames uz  “Muretto di Alassio”(mīlētāju siena).

Sena leģenda vēsta, ka dažus gadsimtus pirms 1000. gada Svētās Romas Impērijas imperatora Ottone I di Sassonia meita Adelasia iemīlējās jaunajā galma viesmīlī Aleramo, taču imperatoram šī savienība galīgi nebija pa prātam. Kā jau tas pienākas īstos mīlas stāstos,  abi mīlnieki slepus salaulājās un  aizbēga uz Vāciju, kur  izveidoja savu ģimenes ligzdu Tirasso kalna pakājē, laimīgi, bet dzīvojot nabadzīgu ogļraču dzīvi.

Kad Itālijai uzbruka arābu iekarotāji saracēņi, Aleramo drošsirdīgi esot devies cīņā, kur ar impērijas armiju tos esot sakāvuši, un pēc Albengas bīskapa labajām atsauksmēm par viņa sasniegumiem, Ottone salaba ar meitu un znotu un augstsirdīgi iecēla Aleramo par Acqui, Monferrato un Savojas marķīzu. Tā esot beigusies mīlnieku nabadzīgā dzīve, un  vietā, kur Adelasia un Aleramo apmetās uz dzīvi, vēlāk tapa pilsēta, ko princesei par godu nosauca par Alaxia un vēlāk pārdevēja par Alassio.

Kopš 2007. gada 4. oktobra Alassio esot  vienīgā Itālijas pilsēta, kam oficiāli esot piešķirts apzīmējums “Mīlētāju pilsēta”:)

Pavisam nesen uzzināju, ka Mastroianni veidotajiem tērauda stārķiem piemītot savas maģiskās spējas. Tautā runā, ja to kājas paglauda, tad paredzams ģimenes pieaugums!… neesmu mēģinājusi…iespējams, ka gadus 8 atpakaļ to izdarītu 🙂

Vēl Skaista lieta, kas šeit notiek katru gadu, ir  konkurss “Skaistākā mīlestības vēstule”, kad  14 februārī  tiek piepildīta pastkastīte, kas atrodas uz “Muretto di Alassio” ar mīlestības vēstulēm un dzejoļiem no visas Eiropas.

Un..protams… Kas būtu mīlestība bez bučām????  Te arī baudāmi gardie cepumiņi Alassio bučas  “Baci di Alassio” (Foto: Anda Ruska).

Uz šīs gardās nots es ar jums atvados, līdz nākamiem stāstiem

Bučas!