Novembra sākumā devāmies ģimenes pusdienās netālu no Milānas, restorānā, kur pēc kādas no kaujām savu maltīti esot ieturējis arī Napoleons.  Iedomājos, kā šīs ēkas priekšā  rudenīgā dienā toreiz bija novietoti zirgi, bet no telpām iespējams skanēja vīru sarunas un trauku šķindēšana… Tomēr mēs, tuvojoties restorānam nedzirdam nevienu skaņu, tāds klusums…. tuvojamies ieejas durvīm, un ja mūsu deguni nesajustu uz dzīvas uguns gatavotu ēdienu aromātu kas virmo gaisā, es neticētu, ka te vispār valda kāda dzīvība. Tomēr esam ieradušies pirmie tādēļ arī vēl ir tik kluss!!! Turpmākajās bildēs padalīšos ar Lombardijas reģionam raksturīgajiem ēdieniem, kas tika celti galdā restorānā:

Kā antipasto (uzkodas), tika piedāvāti ēdieni, kas redzami šajā kolāžas bildē. Cotecchino, lenticchie e polenta con fungi porcini – lēcas ar “kotekīno” – vārāma cūkgaļas desa un polenta ar baravikām;

Salumi della cascina, prosciutto di Parma; coppa Piacenina; pancetta steccata, salame di Varzi – šeit uzskaitīta dažādu salami desu un gaļu plate.

Cik esmu novērojusi, tad paši itāļi, ja vien tas nav restorāns, kurā ir menu ar visiem 3 ēdieniem par vienu cenu, izvēlas vai nu antipasto un pamatēdienu (primo), vai antipasto un otro ēdienu (seccondo). Arī mēs izvēlējāmies tāpat, un te apskatei daži ēdieni no piedāvājuma klāsta:

viens no Interesantajiem pirmajiem ēdieniem ir – Paccheri con ragu di anatra – pasta Paccheri ar pīles gaļas ragū. Līdz šim biju garšojusi parasto un cūkgaļas ragū, esmu dzirdējusi arī, ka piedāvā meža zaķa gaļas ragū- arī pīlei šādā izpildījumā bija ļoti interesanta garša.

Otro ēdienu piedāvājumā bija daudz un dažādi veidi gaļas, bildēs redzami ir tikai 3 no tiem. Te var redzēt, kā  tiek baraviku sezonā ēdienkartē pie parastas Tagliata di manzo, tiek pievienotas baravikas, tādējādi vērša gaļas viegli apceptās šķēlītes tiek pasniegtas kā –  Tagliata di manzo con fungi porcini – vērša gaļa ar baravikām, Stinco di maiale – Cūkgaļas stilbiņš, kas pasniegts ar polentas putru un cepeša mērci. Protams, ka visos tradicionālajos restorānos neiztikt bez  Lombardijas reģiona viena no tradicionālajiem ēdieniem Ossobuco con fungi porcini – Osobuko, tas ir šķērseniski pārgriezta teļa apakšstilba šķēle ar kaula smadzeņu gabalu vidū. Šis ēdiens ir ļoti iecienīts iknedēļas ēdienkartē itāļu ģimenēs, īpaši vēsajā laika periodā, kad to pasniedz ar polentas putru.  Restorānā bija iespēja izvēlēties baraviku mērcīti.

Vieta brīnišķīga, un noteikti iesaku visiem tur iegriezties, ja vien esat Milānā. Lielisks piedāvāto vīnu klāsts, laipna apkalpošana, un te ir vieta, kur var pavērot itāļu saviesīgos mielastus, kad kopā sanāk draugi vai radi. Savukārt man kā ceļotājai Itālijā bija iespēja baudīt ēdienu kultūras vārdā, piedzīvojot kādu jaunu atklāsmi par tradīcijām, vērtībām, kopā būšanu un laiku.

Desertu ēdienkartē gandrīz visos restorānos kā klasika piedāvājumā ir tiramisu, panna cotta, vai ābolu kūka. Bērni visbiežāk izvēlas saldējumu – gelato. Un nobeigumā, kā jau tas visos itāļu restorānos pieņemts, ir iespēja izvēlēties digestivo (visbiežāk liķieris Limoncello, Nocino vai Mirto,vai grappa – tas viss gremošanas uzlabošanai).

Jā, līdz saldumiem mēs netikām, jo …. nebija tam vairs vietas…Diez…. Napoleonam bija tāpat?