Šis ēdiens man paliks atmiņā ar lavandu lauku meklējumiem, kad, sekojot Facebook ievietotas reklāmas norādēm, devāmies uz lavandu svētkiem, tepat Ligūrijas kalnos! Bija lietaina diena, bet jūlija karstumā, tas pat ir patīkami, sajust kaut brītiņu dzestrumiņu.  Kad bijām stundu pavadījuši ceļā, jo nācās pakavēties neplānotos sastrēgumos, sākām just izsalkumu, un tas, ka Itālijā stingri pieturas pie ēšanas laikiem, (ja nepaēdīsi pusdienslaikā, tad gaidi līdz vakariņu laikam) … mūs mudināja sekot pirmajai norādei uz ēstuvīti. Laimīgā kārtā, tur bija brīvs galdiņš svētdienā – labās vietās bez iepriekšējas rezervēšanas tikt ir liela veiksme!!! Šis bija tas restorāniņš, kura ēdienkartē ir dienas piedāvājums par vienu cenu. Mūs apkalpoja ļoti jauka kundzīte, restorāniņa īpašniece, sakot, ka mums ir paveicies, kā garāmbraucējiem atrast brīvu vietiņu!

Pasniegtais risotto bija debešķīgs! Nešaubos, ka galvenās tā sastāvdaļas ir labi produkti un ar labām domām piepildītais gatavošanas process! Un es, protams, neizeju no restorāna, bez receptes…. tādēļ tagad mūsmājās, vismaz reizi menesī, top šis gardais risotto, kuru ēdot,  vienmēr atceramies jauko restorānu un kundzīti, un mans galvenais degustētājs un labo garšu eksperts Andrea, saka, ka esot tikpat labi, kā tai restorāniņā!… un kā palika ar lavandām? Ieradāmies tā saucamajos lavandas svētkos, kur nebija itin nekā no solītā aprakstā 🙂 Ne lavandu lauki, ne eļļā vārītās ābolu pankūciņas, ne pastaigas pa kalniem, izzinot ēdamās savvaļas zālītes… Bet tas viss (kas nebija) ir nieki, jo mums ir atmiņas par  neaizmirstamo risotto un jauko restorāniņu!!!

p.s. salsiccia ir tāds desas paveids, ko Latvijā esmu manījusi, saucam par kupātiem.

Nepieciešamās sastāvdaļas 4 personām:

320g Carnaroli rīsi; 250 g salsiccia (kupāti); 1/2 glāzes sarkanais vīns; 50g parmezāna siers; 20g sviests ; 1 ķiploku daiviņa ar visu mizu; 1 neliels burkāns, 1 ēd.k. sakapāts pētersīlis; 2-3 ēdamkarotes olīveļļa; melnie pipari; sāls; 1,5-2 l dārzeņu buljons vai uzvārīts, karsts ūdens.

Es risotto parasti gatavoju pannā ar augstām maliņām. Uz pannas uzleju apmēram ēdamkaroti olīveļļas, tiklīdz tā sakarst, tā pievienoju ķiploku daiviņu ar visu mizu (nedaudz pirms tam to iespiež ar plaukstu). Tiklīdz ķiploks sāk smaržot, tā pievienoju sarīvētu burkānu un cep uz mazas uguns, lai nepiedeg, pievieno gabliņos sagrieztu kupātu un visu apcep. Noņemu no pannas, noliek atsevišķā bļodiņā.

Tad sākas atbildīgākais risotto gatavošanas process, kurā iesaku koncentrēties uz rīsu vārīšanu nevis blakus lietām:) Buljons (vai ūdens) ir uzkarsēts katliņā, ar kausiņu pa rokai. Tad tai pašā pannā, kur iepriekš cepu burkānus un kupātus, pievienoju olīveļļu, ļauju tai uzkarst un pieberu rīsus, apcepu, līdz tie izskatās spīdīgi un mazliet caurspīdīgi, visu laiku maisot, lai nepiedeg.

Uzslacinu sarkano vīnu, un ļauju tam izgarot. Kad vīns izgarojis, rīsiem pievienoju iepriekš saceptos burkānus un kupātus, visu samaisu, uzleju 1/2 kausiņu karstā buljona vai ūdens, un vāru uz vidēji lielas uguns. Tā turpinu vārīt, kad uzlietais buljons uzsūcas rīsos, turpinu pievienot pa 1/2 kausiņam karstā buljona un samaisot (tā turpinu, līdz tiek pievienots ap 1,5 litru buljona). Pievienoju sāli un piparus pēc garšas. Rīsi ir gatavi, kad masa ir mazliet tumīga, bet pats rīsu graudiņš ir ciets pašā viducītī (kā maza diega strēmelīte). Noņemu tos no uguns, pievienoju parmezāna sieru, sviestu un nedaudz olīveļļu, visu samaisu, līdz sviests ir izkusis, un pašās beigās iemaisu arī sakapāto pētersīli.

Lai labi garšo!