Kādu laiciņu atpakaļ, aprīļa beigās, kad vēl tikko bija sākusies sparģeļu sezona Itālijā, iepazinos ar vienu jauku itāļu kundzīti, vārdā Iose! Viņas brīvdienu māja atrodas tieši man kaimiņos, bet iepriekš pašu kundzīti nebiju satikusi, tikai bērnus un mazbērnus, kas pa laikam te ierodas.  Mums te šogad dikti lietains pavasaris un daudz apmākušās dienas, kādās parasti gribas sēdēt mājā un neiet ārā, ja vien nav tāda nepieciešamība. Taču kundzīte katru dienu izgāja pastaigā, pa mazo laukumiņu mājas priekšā.  Apgāja dažus apļus (protams, ne viena, kopā ar savu kopēju). Vienu dienu, saskrējāmies, un Iose smaidīga!!! Kamēr citi no rītiem sūkstās par lietainajiem laika apstākļiem, Iose iziet savu līkumiņu un smaida! Viņai ir 83 gadi, izbijusi personāldaļas direktore lielākajā Itālijas TV kompānijā, zaudējusi vīru… Un es viņai saku, paldies par jauko dienas sākumu! Tik forši ir redzēt smaidīgas sejas apmākušās dienās! Uz ko Viņa man atbildēja “Smaids un kustības, man ļauj attālināt ratiņu krēslu”. Viņa uzaicināja mani uz pēcpusdienas sarunu, un starp visām tēmām, ko paspējām izrunāt, protams neiztikām bez ēdienu stāstiņa! Vaicāju – kā jūs gatavojat sparģeļus?  Un atbilde bija – tikai un vienīgi Alla Milanese vai arī Risotto con asparagi (risoto ar sparģeļiem).

Sparģeļu pagatavošana:

Sparģeļus nomizoju un nogriežu stiegraino kātiņu daļu no apakšas (apmēram 2 cm). Uz pannas uzleju nedaudz eļļu, uzlieku veselu ķiploku daiviņu, un tiklīdz tā sāk smaržot, tā izkārtoju vienmērīgi sparģeļus. Nedaudz apcepu no abām pusēm, pievienoju sāli, piparus, uzleju pavisam nedaudz ūdeni, un pasautēju, dažas minūtes, kamēr viegli var iedurt dakšiņu (gatavību pārbaudu tāpat kā jebkuram citam dārzenim). Kad sparģeļi gatavi, uzmanīgi noņemu tos no pannas un uzlieku vāku, lai neatdziest.

Uz pannas uzkarsēju eļļu, uzsitu olas (uzmanīgi, lai neizjūk dzeltenums). Uzliek vāku un cep olas līdz olu dzeltenumam pāri izveidojas balta, plāna kārtiņa (kā “vēršacs”). Olas kārto uz sparģeļiem, pārkaisu ar sāli un pipariem.

Lai labi garšo!