Pirmais nāk ēdiens… pēc tam morāle – apmēram tā esot teicis Bertolds Frīdrihs Brehts.

Tik daudz esmu dzirdējusi par Pasta alla Carbonara… šķiet ka to varētu nodēvēt par Itālijas pastu karalienēm!!! Vienkāršs un garšīgs ēdiens ar vienu nelielu niansi (līdzīgi kā tas ir ar lielāko daļu itāļu ēdieniem), tas nepieļauj īpašas variācijas 🙂

Pasta alla Carbonara tiek uzskatīts par vienu no Romas virtuves ikonām, un, protams, ir viegli pagatavojams arī mājas apstākļos. Mazliet tik jāpiešauj roka!

Par šīs receptes izcelsmi ir dzirdētas vairākas versijas. Vieni to piedēvē Umbrijas ogļdeģiem, kas šo recepti ierādījuši romiešiem, savukārt, citi saka, ka receptes izgudrotājs ir Neapoles augstmanis Cavalcanti, kurš to izdevis savā recepšu grāmatā. Ir arī cita versija, proti, ka Otrā pasaules kara laikā, kad Amerikāņu karavīru pārtikas krājumos bija daudz olas un bekons,  vietējie romiešu pavāri izgudroja šādu vienkāršu un ļoti garšīgu recepti.

Te būs recepte, kura ir topā manu draugu lokā Itālijā!

Nepieciešamās sastāvdaļas 2 personām:

Spagetti – 200 gr, Cauraudzis – 200 gr, 2 olas, 25 gr piens, muskatrieksts, sāls, pipari, 1 ēd.k (plus pārkaisīšanai pēc patikas) Parmidžāno siers (Oriģinālajā receptē tiek pieminēts Pecorino siers, bet mēs esam iecienījuši šādu versiju)

Pagatavošanas process:

Lieku vārīties ūdeni, pievienoju sāli- un tas man ir sev jāatgādina katru reizi no jauna!!!! neaizmirst pastas ūdenim pievienot sāli!;

Uz pannas bez eļļas apcepu smalki sagrieztu cauraudzi līdz tas kļūst kraukšķīgs;

Bļodiņā sakuļu olas ar parmidžāno sieru,pienu, muskatriekstu, sāli, pipariem;

Kad ūdens uzvārījies pievienoju pastu un vāru līdz konsistencei “al dente”, parasti uz katras paciņas ir uzrakstīts minūšu skaits, cik ilgi pasta jāvāra, un es to vāru 1-2 minūtes mazāk 🙂 protams, pirms nokāšanas, pagaršoju, vai ir man tīkamā konsistence;

Pastu nokāšu un ielieku palielā bļodā;

Pievienoju iepriekš izcepto cauraudzi, ar visu taukumiņu, kas uz pannas izveidojies cepšanas laikā, un labi samaisu;

Tad vēl karstajā pastā leju iepriekš sagatavoto olu masu, bet tp daru tā… lēnām leju un vienlaicīgi maisu un pūšu prom garaiņus (tas esot jādara tādēļ, lai ola nesaietu kunkulīšos, citādi tā vairs nebūs īsta Carbonara).

Servēju porcijās, pēc vēlēšanās katrs pats pārkaisa ar parmidžāno sieru.

Lai labi garšo!